Latvian New Testament Bible

Luke 17

Luke

Return to Index

Chapter 18

1

 

 Bet vēl Viņš tiem stāstīja līdzību par to, ka vienmēr vajag Dievu lūgt un nepagurt, 

 

 


2

 

 Sacīdams: Vienā pilsētā bija kāds tiesnesis, kas Dieva nebijās un no cilvēkiem nekaunējās. 

 

 


3

 

 Bet kāda atraitne bija tanī pilsētā; un viņa nāca pie viņa un sacīja: Aizstāvi mani pret manu pretinieku! 

 

 


4

 

 Un tas ilgu laiku negribēja. Bet pēc tam viņš sevī sacīja: Lai gan es Dieva nebaidos un no cilvēkiem nekaunos, 

 

 


5

 

 Tomēr, lai šī atraitne mani neapgrūtinātu, es spriedīšu tiesu, ka viņa, beigās atnākusi, neuzbruktu man. 

 

 


6

 

 Bet Kungs sacīja: Klausieties, ko netaisnais tiesnesis saka! 

 

 


7

 

 Un vai Dievs lai nespriestu taisnīgu tiesu saviem izredzētajiem, kas dienu un nakti Viņu piesauc, un nebūtu pacietīgs ar viņiem? 

 

 


8

 

 Es jums saku, ka Viņš drīz tiem spriedīs taisnīgu tiesu. Tomēr, kā rādās, vai Cilvēka Dēls atnācis atradīs ticību virs zemes? 

 

 


9

 

 Bet tiem, kas sevi uzskatīja taisnīgus esam un citus nicināja, Viņš sacīja šo līdzību: 

 

 


10

 

 Divi cilvēki iegāja svētnīcā Dievu lūgt. Viens bija farizejs un otrs muitnieks. 

 

 


11

 

 Farizejs nostājies sevī tā lūdza: Es tev pateicos, Dievs, ka es neesmu tāds, kā citi cilvēki: laupītāji, netaisnīgi, laulības pārkāpēji vai arī kā šis muitnieks! 

 

 


12

 

 Es gavēju divreiz nedēļā un dodu desmito tiesu no visa, kas man ir. 

 

 


13

 

 Bet muitnieks, tālāk stāvēdams, negribēja pat acis pacelt pret debesīm, bet, sitot pie savām krūtīm, sacīja: Dievs, esi man, grēciniekam žēlīgs! 

 

 


14

 

 Es jums saku: šis aizgāja savās mājās attaisnots, bet tas ne. Jo katrs, kas sevi paaugstina, tiks pazemināts. 

 

 


15

 

 Bet arī bērnus Viņam atnesa, lai Viņš tiem pieskartos. Kad mācekļi to redzēja, tie norāja tos. 

 

 


16

 

 Bet Jēzus pasauca viņus un sacīja: Laidiet bērnus pie manis nākt un neliedziet viņiem to, jo tādiem pieder Dieva valstība! 

 

 


17

 

 Patiesi es jums saku: kas Dieva valstību nepieņems kā bērns, tas tanī neieies. 

 

 


18

 

 Un kāds priekšnieks jautāja Viņam, sacīdams: Labais Mācītāj, kas man jādara, lai es iemantotu mūžīgo dzīvi? 

 

 


19

 

 Bet Jēzus viņam sacīja: Kāpēc tu mani sauc par labo? Neviens nav labs, kā vienīgi Dievs. 

 

 


20

 

 Baušļus tu zini: tev nebūs nokaut; tev nebūs laulību pārkāpt; tev nebūs zagt; tev nebūs nepatiesu liecību dot; tev būs tēvu un māti godāt. 

 

 


21

 

 Tas sacīja: To visu esmu izpildījis kopš jaunības. 

 

 


22

 

 Jēzus, to dzirdēdams, sacīja viņam: Vēl viena tev trūkst: pārdod visu, kas tev pieder, un dod nabagiem, tad tev būs manta debesīs, un nāc, seko man! 

 

 


23

 

 To dzirdēdams, viņš noskuma, jo bija ļoti bagāts. 

 

 


24

 

 Bet Jēzus, redzēdams viņu noskumušu, sacīja: Cik grūti tiem, kam nauda, ieiet Dieva valstībā! 

 

 


25

 

 Vieglāk kamielim iziet caur adatas aci, nekā bagātam ieiet Dieva valstībā. 

 

 


26

 

 Tad tie, kas dzirdēja, sacīja: Un kas tad var kļūt pestīts? 

 

 


27

 

 Viņš tiem sacīja: Kas cilvēkiem nav iespējams, tas iespējams Dievam. 

 

 


28

 

 Bet Pēteris sacīja: Lūk, mēs visu atstājām un sekojām Tev. 

 

 


29

 

 Viņš tiem teica: Patiesi es jums saku: nav neviena, kas atstājis māju vai vecākus, vai brāļus, vai sievu, vai bērnus Dieva valstības dēļ 

 

 


30

 

 Un kas nesaņem daudz vairāk jau šinī laikā, bet nākošajā mūžā mūžīgo dzīvi. 

 

 


31

 

 Bet Jēzus ņēma tos divpadsmit sev līdz un sacīja viņiem: Lūk, mēs ejam uz Jeruzalemi; un viss izpildīsies, ko pravieši rakstījuši par Cilvēka Dēlu. 

 

 


32

 

 Jo Viņu nodos pagāniem un apsmies, un šaustīs, un apspļaudīs, 

 

 


33

 

 Un pēc šaustīšanas Viņu nonāvēs, bet trešajā dienā Viņš celsies augšām. 

 

 


34

 

 Bet no tā viņi neko nesaprata; un šis vārds palika tiem apslēpts; un viņi neaptvēra to, kas tika runāts. 

 

 


35

 

 Bet notika, kad Viņš tuvojās Jērikai, kāds aklais sēdēja ceļmalā un ubagoja. 

 

 


36

 

 Un, kad viņš dzirdēja ļaužu pulku garām ejam, tas jautāja, kas tas ir. 

 

 


37

 

 Bet viņam pateica, ka Jēzus Nācarietis iet garām. 

 

 


38

 

 Tad viņš sauca, sacīdams: Jēzu, Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! 

 

 


39

 

 Bet tie, kas gāja priekšā, norāja viņu, lai viņš ciestu klusu. Bet viņš vēl skaļāk sauca: Dāvida Dēls, apžēlojies par mani! 

 

 


40

 

 Tad Jēzus apstājies lika viņu atvest pie sevis. Un kad tas tuvojās, viņš jautāja tam, 

 

 


41

 

 Sacīdams: Ko tu gribi, lai es tev daru? Bet viņš sacīja: Kungs, lai es redzu! 

 

 


42

 

 Un Jēzus sacīja viņam: Topi redzīgs, tava ticība tevi glābusi. 

 

 


43

 

 Un tūdaļ viņš kļuva redzīgs un, Dievu godinādams, sekoja Viņam. Un visa tauta, to redzēdama, godināja Dievu. 

 

 


Luke 19

 

 

 

 

HTMLBible Software - Public Domain Software by johnhurt.com

 


Other Items are Available At These Sites: